Dzīvniekiem arī ir jūtas!

Es zinu, ka manis drīz nebūs...lai...es negribu dzīvot...es šādi dzīvot negribu...es zinu - mani nositīs...lai...es negribu dzīvot...es šādi dzīvot negribu... Es visu savu mūžu esmu bijis piesiets pie ķēdes...šī ķēde jau ir ieaugusi manī...Es neatceros kāda man bija bērnība...varbūt tādas nemaz nebija? Vienīgais, ko es atceros - ķēde...aukstums...ziema...bads...Reiz, man bija sapnis, sapnis, kas nekad nepiepildīsies, šajā sapnī es redzēju, ka esmu kādam vajadzīgs...bet tas bija TIKAI sapnis...kurš nekad nepiepildīsies...
Es esmu tikai suns, nieka suns, kuram gan esmu vajadzīgs tāds - vecs, nesmuks, netīrs...Bet man SĀP, man briesmīgi sāp, tāpāt kā Tev, cilvēk sāp...Man arī ir sava sirds, man arī ir jūtas...Tec, Cilvēk, arī ir sava sirds, jūtas, bet kur ir tava cilvēcība? Es visu mūžu sapņoju pēc mīlestības, apskāviena! Bet kur Tu esi?
Esmu jau vecs, akls, kurls, bet šodien es sajūtu Cilvēku! Vai tiešām par mani kāds atcerējās? Vai tiešām? Mani atbrīvoja no ķēdes!!! Esmu brīvs...BEIDZOT... Kāpēc es nevaru paiet? Kāpēc es guļu uz vietas? KĀPĒC? Es taču esmu brīvs, brīvs no ķēdes!!! Cilvēk, nenāc! Man ir bailes...Lūdzu nenāc...Man sāp...Nenāc...Es kodīšu katram, kas mani aizstiks...bet es neesmu ļauns, man vienkārši briesmīgi sāp...Kāpēc tu mani aizstiec? Nedari to, lūdzu, kur Tu mani ved? Es negribu nekur braukt, es gribu aiziet, viens pats...Kur mēs esam? Kas tā par adatu?Man sāāp...nedari to!!!
------------------
Man tiešām vairs nesāp...ir tik labi, esmu brīvs...esmu siltumā...
Nu esmu šeit, kur nesāp...Es nekad nevienam neesmu bijis vajadzīgs...Es kliedzu, tikai tagad sapratu - tā bija pote...es aizmigu, pamodos...un man vairs nesāp...
Cilvēk - es Tev ticēju, es Tevi mīlēju, gaidīju un cerēju...es cerēju ka būšu Tev vajadzīgs, kaut mazliet...bet būšu vajadzīgs...
Cilvēks atnāca - sita, sita...atnāca otrs - salauza man kājas, lai es nevarētu bēgt...atnāca trešais - aizveda mani un iemidzināja, lai man nesāpētu, vienu gan zinu - tas nebija mans saimnieks - NEcilvēks...Tas bija Cilvēks - kas izdarīja tā, lai man vairs nesāpētu! Mani samīļoja, iedeva buču...un es aizmigu...ir tik labi, kad vairs nesāp!
------------------------------------------------
ESI ATBILDĪGS PAR TO, KURU PIERADINĀJI...DZĪVNIEKI ARĪ RAUD...DZĪVNIEKIEM ARĪ SĀP, TĀPAT KĀ SĀPĒJA ŠIM SUNCIM....

Vecāku attiecības...

Kāpēc vecāki nevar dzīvot kopā? Mani vecāki izšķīras kad man bija 4 gadi, bet vēlāk atakal sagāja kopā, bet vēl pēc 5 gadiem tētis aizbrauca strādāt uz Londonu...un ar to viss sākās... Bija strīdi ka reti redzas, abi bija greizsirdīgi...Šovasar mana mamma atrada sev citu, viņu sauc VITĀLIJS, es viņu ciest nevaru :@ Mans tētis par to neko nezin un es jūtos kā kaut kāda nodevēja, es zinu, ka ja pateikšu par visu tētim, man ar mammu sabojāsies attiecības, bet ja neteikšu to tētim, bet viņš vēlāk uzzinās, viņš jautās ''kāpēc tu man neko neteici?'' :( Mans tētis pēc 2 nedēļam atbrauks un tad gan jau viņi izšķirsies, bet kas būs ar mani??? Es negribu dzīvot vienā mājā ar to cilvēku, es negribu viņu saukt par patēvu....Bet dzīvot Londonā es arī negribu, varbūt tas liekas dīvaini, bet NEGRIBU...tik stulbi...kāpēc tas viss notiek tieši ar mani? Kāpēc vecāki nevar dzīvot kopā un būt laimīgi? Kāpēc viņu dēļ ir jācieš man?

Latvija

Uz visu vasaru es biju Dānijā, pie manas tantes...Un beidzoot pēc 8 dienām uz Latviju, Jēkabpili, es tik ļooti esmu noilgojusies pēc visiem...Te, Dānijā ir tikai 1 brālēns un 2 māsīcas un vēl daži pazīstami, vienvārd sakot, garlaicība....Es gribu lai ātrāk paiet tās 8 dienas un uz LATVIJU!!! Tagad es domāju ka ātrāk uz Latviju, bet es zinu, ka Latvijā es ilgošos un gribēšu atpakaļ, tā ir vienmēr... Vakarā kad cenšos iemigt es domāju, kā tas būs ka nebūšu vairs Dānijā... Tomēr žēl, ka nevar būt 2 vietās vienlaicīgi...Bet tā gribētos... Šeit Dānijā, es vnk atpūšos, bet Latvijā atkal - skola :( būs maz brīvā laika...

Dzīvnieki

Pēdējā laikā cilvēki ir TIK neželīgi... Es pat nezinu vai viņu var saukt par CILVĒKIEM. Tik daudz kaķēnu pagalmos, pagrabos, bedrēs, mežos gan slimu, gan veselu...un tik daudz nosistu kaķēnu...tik daudz pamestu pieaugušu kaķu, suņu... 70% no ielas kaķiem ir mežonīši, viņus ir grūti noķert, sterilizēt, pieradināt... Nesen kāds NEcilvēks izmeta persiešu šķirnes kaķenīti, kaķenīte bija ieslēgta kaķu pārvadājamā konteinerā, kura durtiņas bija pilnīgi aizlīmētas ar platu līmlenti, būrī paklāts mitruma uzsūcošs paladziņš un blakus noliktas tabletes kuru sastāvs tā arī netika noskaidrots, nesen NEcilvēki biji saspārdijuši rudu runcīti, nosituši kaķēnus un vēl daudzu neatklātu gadījumu....Es nesaprotu kāpēc viņi tā dara? Kāpēc pamet savus mīluļus? Kāpēc cilvēki aizbildinās ar alerģiju, maziem bērniem, lai tik tiktu vaļā no saviem mīluļiem??? Es saprotu, ka varbūt kādam ir alerģija, bet kāpēc viņa parādās pēc tik daudziem gadiem nodzīvojot ar savu mīluli? Nesaprotu, kāpēc vajag spārdīt, sist, nosist dzīvnieku? Viņam taču sāp, viņam arī ir jūtas, viņam arī ir sirds! Un tie cilvēki kuri nesterilizē savus kaķus, vai viņi tiešām nesaprot, ka uz ielas ir 10000 kaķēnu, kuri cieš tikai dēļ cilvēkiem, viņi nav pelnījuši būt badā, aukstumā, netīram, slimam...Vai arī viņi domā ka dzīvniekam būs labāk uz ielas?
Jāsaka milzīgs PALDIES cilvēkiem, kuri atbalsta dzīvniekus, kuri palīdz dzīvniekiem, kuri ziedo naudiņu dzīvniekiem un dara vēl daaaudz ko dzīvnieku labā. :)